Plastiskā un kosmētiskā ķirurģija
Plastiskā ķirurģija
Tulkošanas birojs „Scriba”
http://www.plastic-surgery-estonia.com
Igaunija
Igaunijas Republika (IR) ir viena no Baltijas jūras krastā esošajām Baltijas valstīm. Ziemeļos Igaunija robežojas ar Somu līci, austrumos – ar Krieviju, dienvidos – ar Latviju, dienvidrietumos – ar Rīgas Jūras līci, bet rietumos – ar Baltijas jūru. Igaunija ir maza zeme - kopā ar salām tikai 45 225 kvadrātmetrus liela. Igaunijai pieder apmēram 1500 salas, no kurām vislielākās ir Hīumā un Sāmsala.
Daba
Igaunijas teritorija ir līdzena un purvaina. Ziemeļigaunijā lielākoties ir sastopami līdzenumi, Dienvidigaunija ir kalnaināka, tur atrodas arī Igaunijas augstākais kalns - 318 metrus augstais Lielais Munameģis. Salīdzinot ar pārējo Eiropu, Igaunijā lielā mērā vēl ir saglabājušies pirmatnējie meži, meža zvēri nav vēl iznīcināti un joprojām skraida apkārt, daba lielākoties joprojām ir pirmatnēja un patiesa. Dabas ainavu, augu valsts un reto sugu aizsardzībai ir izveidoti nacionālie parki: Lahemā, Karula, Matsalu, Somā un Vilsandi nacionālie parki. Kontinentālajā Igaunijā ir sastopams daudz ezeru, no kuriem lielākie ir Peipusa ezers (3555 km2 – pēc izmēra ceturtais lielākais Eiropā) un Vircezers.
Lai arī Igaunija ir visai purvaina un līdzena, daba šeit tomēr ir visai daudzveidīga. Ziemeļigauniju dara savdabīgu piekrastes zemiene, kas dažviet ir nogāzena, bet citur pārtop vairākus desmitus metrus augstos dolomīta stāvkarstos. Piemēram, augstākais ir 56 metrus augstais Ontikas stāvkrasts. Rietumigaunija ir īpaši zema un purvaina. Rietumigaunijā arī atrodas Sāmsala un Hīumā sala, kuras cita starpā ir pazīstamas arī ar savām kadiķu audzēm, kas citur Igaunijā nav sastopamas.
Igaunijas klimats ir maigs, un to visvairāk ietekmē Baltijas jūra. Laika apstākļi ir visai mitri, vējaini un vēsi. Visvairāk nokrišņu parasti ir augustā, taču arī rudens mēneši ir lietaini. Vasaras ir siltas, bet ziemās lielākoties ir slapjdraņķis. Vasarā dienas ir garas (līdz 18 stundas), bet ziemā – īsas (dienas gaisma redzama tikai sešas stundas).
Igaunijā ir četri skaidri izšķirti gadalaiki. Vasaras mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts. Tad ar lapkriti sākas rudens, kurš novembrī liegi pārtop ziemā. Pirmais sniegs tomēr parasti uzkrīt agrāk, taču drīz vien arī izkūst. Marts iezīmē pavasara ierašanos.
Dzīvnieku valsts
Igaunijā ir reģistrētas 64 zīdītāju un 340 putnu sugas. Visizplatītākie zīdītāji ir stirnas, brieži, mežacūkas, lāči, lapsas, zaķi, vilki un lūši. Starp citu, lūsis ir vienīgais Igaunijā dzīvojošais kaķu dzimtas dzīvnieks. Igaunijā bieži redzami (un dzirdami) ir tādi putni kā strazdi, zīlītes, zvirbuļi, bezdelīgas (bezdelīga, starp citu, ir Igaunijas nacionālais putns), cīruļi, žubītes, vārnas, baloži, kaijas, zosis un pīles.
Dzīvnieku attēlu fotogrāfs Jirgens Jostilts
Vecpilsēta Tallina
Tallina ir Igaunijas lielākā pilsēta un vienlaicīgi arī galvaspilsēta, citas lielākās Igaunijas pilsētas ir Tartu, Pērnava, Narva, Hāpsala, Kuresāre, Vīlande u.c. Pateicoties kādam Arābijas ģeogrāfam, pirmo reizi kartē Tallina tika atzīmēta 1154. gadā. 1248. gadā Tallina ieguva Lībekas pilsētas tiesības un viduslaikos kļuva slavena kā viens no svarīgākajiem Baltijas jūras piekrastes Hanzas savienības centriem. Tallinas pilsēta izceļas ar saviem arhitektūras pieminekļiem. Tallinas vecpilsēta ir pilsētas vecākā daļa, kura 1997. gadā tika arī ierakstīta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā. Vecpilsētas īpašo vērtību nosaka līdz mūsdienām saglabājusies viduslaiku gaisotne. Gandrīz pilnībā ir saglabājies viduslaikos radītais ielu tīkls, sākotnējā formā ir saglabājušās arī viduslaiku svarīgākās pārstāvniecības un sakrālās celtnes, nemaz nerunājot par pilsētas iedzīvotāju un tirgotāju dzīvojamajiem namiem un citām ēkām. Vairums gotu stila būvju ir no 14. un 15. gadsimta, kad Tallinas pilsēta piedzīvoja lielu ekonomisko uzplaukumu. Senākie arhitektūras pieminekļi - Tompea pils (ar galveno torni Garo Hermani) un Doma baznīca – ir celti 13. gadsimtā. Rātslaukumā, piemēram, ir saglabājusies Rāts aptieka (1422.), kur līdz šai dienai darbojas aptieka, kā arī Rātsnams (1404.) un Lielās ģildes ēka. Citas viduslaikos būvētās ēkas ir lielākā vai mazākā mērā pārbūvētas. Saglabājušās ir arī gandrīz desmit baznīcas, no kurām vairums arī ir celtas viduslaikus: jau minētā Doma baznīca, Olevistes baznīca, Nigulistes baznīca, ir saglabājušās Piritas klostera baznīcas drupas un Dominikāņu klostera Svētās Katrīnas baznīcas drupas u.c.
Cilvēki
Igauņi gadu tūkstošu laikā ir sajaukušies ar dažādām tautām, kuras ceļojušas cauri Igaunijas teritorija vai apmetušās šeit uz dzīvi, piem., vāciešiem, piekrastes zviedriem, krieviem u.c., no kurām ir iegūtas dažādas asinis un rakstura īpašības. Par senajiem igauņiem ir teikts, ka tie ir ziemeļnieciski vēsi, noslēgti un rezervēti un neizrāda savas jūtas. Saskarsmē ar citiem igauņi esot visai neemocionāli, taču zem ārējās garozas var slēpties pavisam citāda pasaule. Kad igaunis kļūst atklāts, ir redzams īsts patiesums un īstums. Sākotnējās noslēgtības iemesls iespējams ir neuzticība un skepse pret visu un visiem, kura radusies, gadsimtiem ilgi dzīvojot svešā varā, līdz ar kuru bieži vien novērojama nežēlīgi ironiska jokošana. Parasti igauņi tiek arī uzskatīti par mērķtiecīgiem un strādīgiem cilvēkiem. Lai arī igauņiem drīzāk patīk darboties savā nodabā, tie ir ļoti iecienījuši zināmus svētkus un lielas sanākšanas, piemēram, dziesmu un deju svētkus. Ir teikts, ka igauņi ir dziesmu tauta, kura arī izdziedāja sev brīvību no svešas varas (Dziedošā revolūcija 1988. gadā). Vieni no igauņu iecienītākajiem svētkiem ir 24. jūnijā esošā Jāņu diena, kuras priekšvakarā visur Igaunijā tiek aizdegti Jāņu ugunskuri, tiek dziedātas un dejots, lekts pāri ugunskuram, kā arī notiek šūpošanās. Ar gada īsāko dienu – Jāņu nakti - ir saistīta arī, piem., papardes zieda meklēšanas tradīcija. Tiek atzīmēta arī Mārtiņdiena (10.11.) un Katrīnas diena (25.11), kad bērni pārģērbjas par Mārtiņdienas vai Katrīnas dienas budēļiem un staigā no durvīm uz durvīm, dzied, dejo un par atlīdzību saņem cienastu. Iecienīti ir arī Ziemassvētki, kad (tāpat kā citos lielākos svētkos vai svinībās) ir tradīcija gatavot daudz ēdiena. Pazīstami nacionālie ēdieni ir krāsnī cepti kartupeļi, cūkgaļa, skābie kāposti, asinsdesas, zivju ēdieni.